|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Draugs paliek Draugs | Autors - Jūlija Katalimova
| | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
5gadus es nomācījos krievu skolā pēc tautības arī esmu krieviete. Man bija kāda jau sena draudzene, kas no pamatskolas pārgāja un ģimnāziju, kura bija par mani gadu jaunāka. Viņa man piedāvāja doties uz latviešu skolu. Es ne īpaši pārliecināta, ka mamma atļaus izteicu savu gribu savai mātei. Mamma piekrita un ātri izņēma dokumentus, mani pieņēma latviešu skolā jeb ģimnāzijā...
Protams, no sākuma man gāja ļoti grūti, jo bija grūti ar valodām, mācību stundām un, protams, ar draugu iegūšanu. Tomēr atradās kāda jauka meitene, kas sāka mani aizstāvēt un atbalstīt itin visā. Mēs nodraudzējamies 3gadus. Protams, 3gadu laikā bija pietiekami daudz nesaskaņu, bet tās nesaskaņas ātri vien pārgāja.
Bija karsta vasara, bet kā jau pilsētā nebija ko darīt. Draudzenes mamma piedāvāja aizbraukt uz kādu nometni pilsētas apkaimē, kāda klusiņā vietā. Protams, mēs atbraucām nemaz nenojautām ka tā ir kristīgā nometne. Tajā pašā dienā gribējās doties mājās, bet vien ilgāk mēs tur palikām, jo vairāk gribējās palikt. Ieguvām ļoti daudz draugus no kuriem ļoti bija grūti šķirties. Atvadas vienkārši bija drausmīgas.
Ar draudzeni uzzinājām, ka rudens brīvdienās arī ir nometnes. Devāmies tur, lai satiktu atkal savus draugus. Nometnē bija daudz cilvēku un arī zēnu. Viens zēns īpaši bija ļoti smuks. Visas meitenes bez maz vai krita viņam pie kājām. Es ar draudzeni to nesapratām, tāpēc tam zēnam nepievērsām ne mazākas uzmanības. Ar laiku kaut ka nejauši iedraudzējāmies gan ar to smukiņo, gan ar viņa brāli. Viņi tiešām bija jauki cilvēciņi.
Kā jau paraža bijām arī pavasara brīvdienu nometnē. Tur mana draudzene sāka dibināt personīgos kontaktus ar to jauko smukiņo džeku. Man tas zēns palika kā brālis...Mēs runājām atklāti, kas uz sirds tas uz mēles. Palikām ļoti tuvi. Un, protams, kā jau es savedu savu draudzeni kopā ar savu mīļo brāļuku - smukiņo zēnu.
Vasarā jau pēc kāda laika mums sāk rasties lieli konflikti ar manu draudzeni. Viņa sāka krāpt savu draugu ar citu un man tas sāpēja no tā, ka viņas draugs neko nezināja. Vasaras nometnē viņa man prasīja neko nestāstīt par to ko es redzēju, bet man bija liela sirdsapziņa un es draudzenes draugam visu izstāstīju. Protams, starp viņiem viss ir beidzies manas vainas dēļ un mana draudzene izdarīja tā, lai tas zēns ir pret mani. Protams, nometnes atvadu laikā es ar savu brāļuku visu izrunāju un viss bija labi. Tikai izņemot to ka es izlasīju viņa sms no manas draudzenes. Kā viņa tur cītīgi mani nolika kā pēdējo suni...
3 dienas pēc nometnes bija diskotēka. Es jau kā no dusmām biju zem grāda un sāku ķīvēties ar draudzeni. Protams, viss beidzās ar nelielu kautiņu. Pēc tā laika mēs palikām lielas ienaidnieces.
Ātri laiks pienāca pie rudens nometnes. Neviena no mums nezināja, ka brauksim abas uz nometni. Kā jau par spīti nometnes vadītājs (mans labs paziņa) tēmu nosauca "Kā atrast patiesus draugus?"... Bija grūti. Katru vakaru nācās raudāt savā spilvenā, ka zaudēta tāda draudzene. Bija arī tādi cilvēki kas centās mūs vēl vairāk sanaidot un kas centās mūs tieši satuvināt. Vairākums cilvēku gribēja mūs satuvināt un arī lekcijas vairāk attiecās uz mūsu gadījumu. Tomēr vienā vakarā es ieraudzīju draudzenes asaras un pati nevarēju noturēties. Meitenes, kas gribēja mūs sanaidot paprasīja man piedošanu, bet no draudzenes ne vārda. Es visas savas jūtas atklāju vienam tuvam cilvēciņam un viņa parunāja ar manu draudzeni. Tad es skatos, ka jau pēc pusstundiņas esmu draudzenes apskāvienos. Tajā brīdī nevarēju noturēties un sāku raudāt no prieka.
Visa nometne bija sajūsmā un priecīga par mums. Tomēr viņi panāca to ko vēlējās...Tagad mēs atkal esam kopā un zēnu vai vīriešu dēļ nedomājam vairs kašķēties!!! Sargājat savu draugus, ja tie ir patiesie draugi!!!!!!
(11.12.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1804
Kopā:6119876
|
| |
| |
|
Autori
