|
|
|
|
|
|
|
| | cerība muļķa mierinājums | | Ievietojis: Kaiva - Anna | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tagad tu man liec nožēlot,
Ka teicu – jā.
Tu lūdzi, lai atbildot,
Tu lūdzi.
Cilvēki visu aizmirstot..
Bet ne es. Ne vārdus, ko teici.
Ko čukstiem sveici.
Ko pašam nemanot atzini.
Un man jau likās.. ka mani pazini.. (28.10.2007) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1321
Kopā:6130798
|
|
|
|