|
|
 |
|
|
|
|
| | rakstā | Autors - sniegaroze
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 Saliek mūs rakstā
kā spēlēdamies,
tu saki - liktenis,
es saku - Dievs.
Reizēm tik liegi,
reizēm kā šaustot
kāds mūsu prātos
auž neapjausto.
Kāds mūsu rokām
pasauli uzceļ,
nesakot priekšā,
ka tas tikai pusceļš.
Dvēselei mīlēt
jāmācās pašai,
atvērties pretī
pasaulei plašai,
asaras noslēpjot,
rētas dziedēt,
aizcirstām saknēm
mācoties ziedēt.
Tā nu mēs rakstā
te saziedamies.
Noskatās liktenis,
noskatās Dievs. (29.10.2007) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|