|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Launaglaiks aizlido | | Ievietojis: Ausha |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tajos senajos laikos, kad Latvija vēl bija PSRS sastāvā, līdz ar vēlā rudens iestāšanos (respektīvi pirmajām salnām un gājputnu aizlidošanu) kolhoza laukstrādniekiem pārstāja dot launagu.
Uz lieveņa vectēvs
Sēž un skatās
Kā, izmisīgi kliedzot,
Launaglaiks aizlido.
Aiz pelēkas dūmakasDebesis slēpjas.
Un tur viņas ir!
Tās dzērves,
Kuru spārnos vasara tērpjas.
Ar skumjām un cerībāmPiepildītas balsis.
Smaržo pēc elitām
Un radio divi skan
Melanholiskais valsis.
Uz lieveņa vinš
Tik vientuļš un noguris sēž,
Jo, atvadas izkliedzot,
Launaglaiks aizlido.
(29.10.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
