|
|
|
|
|
|
|
| | Tu parādi man manas dvēseles sāpes | | Ievietojis: Sevena | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tu parādi man manas dvēseles sāpes,
Kad tā murgainos krustšķērsu čokuros raujas.
Tu parādi man, kur sākos es,
Un kur beidzas mans prāts.
Tu parādi man mirkļa burvību -Klusumu, mieru no vārdiem,
Laimi, kurai neļauju nākt,
Jo priekšā tai baiļu un sāpju josla.
Kā pamests bērns pa dzīvi es sitos
Cauri nedrošībai pēc prieka un mīlestības,
Paskrienot garām savai laimei,
Tā vietā, lai baudītu, justu.
Kā vīnstīgās sapinos savos vārdos,
Un krītot deguns atduras patiesībā,
Tu – manas dvēseles spogulis,
Es – patiesais atspulgs tajā. (31.10.2007) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi
Un jaunus sapņus nes sev līdz,
Lai jaunā gadā pietiek spēka,
Šos skaistos sapņus piepildīt. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1615
Kopā:6132492
|
|
|
|