|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kas es esmu? | Ievietojis: Priziku Ennis |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kas es esmu šai lielajā zemē?
Viens mazs, melns punktiņš,
Kam atlicis dzīvot pavisam maz.
Nevienam nevajadzīga būtne
Ar trauslu sirdi krūtīs.
Kas es esmu šai mūžīgajā steigā?
Vien nieka sekunde,
Kurai pazudis laiks,
Kura meklē savu mirkli silto,
Lai izdzīvotu šo sekundi mīļo.
Kas es esmu šai lielajā murgā,
Kurā katrs vēlas būt laimīgs?
Vai patiesi nespēju būt es dzīva,
Dzīva un patiesi laimīga?
Kas es esmu šai lielajā zemē,
Kas es esmu šai mūžīgajā staigā,
kas es esmu šai lielajā murgā.
Kurā katrs vēlas būt laimīgs?
Kas es esmu? Kas es esmu?
To…nezina neviens…
(02.11.2007) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1893
Kopā:6424789
|
| |
| |
|
Autori
