|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Es - vislabākais! | | Ievietojis: liu |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad prātā ego vien...
Es bērnībā – vismīļākais,
Es jaunībā – vistrakākais,
Es plaukumā – tas skaistais, gudrais, gudrākais,
Pat vecumā – esmu labākais!
Tu – mans kalps un padotais,
Jo pasaule – tā man vien radīta!
Es esmu centrs, ziemeļpols un dienvidpols,
Ap mani griežas pasaule,
Un saule – tā man vien lec un glezn’i riet!
Mēs – pasaules glābēji, slīcēji, slepkavas,
Mēs – iestrēgušie, bezcerīgie
Sapņotāji.
Un es saucu –
Padomā par mums,
Palīdzi un durvis atdari!
Klusums.
Kauns.
Tādi laiki pienākuši,
Tādi ļaudis sanākuši.
„Domā par mums!”
... Cik dumja doma.
(05.11.2007) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1896
Kopā:6424792
|
| |
| |
|
Autori
