|
|
 |
|
|
|
|
| | Beigu sākums. | Autors - Kaiva Anna
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 Paspēri pirmo soli uz beigām..
Vai man tikai liekas?
Velns! Tām nebija jābūt tādām!
Asaras birst vainīguma pilnas..
Tu esi kas īpašs.
Es nevēlos tevi jau zaudēt..
Paliec pie manis.
Lai kopā varam šo dzīvi spēlēt.
Es esmu egoiste.
Tev nevajag tādu.
Vienkārši jūtos nesaprasta!
Un nav jau ko saprast tik grūtu.
Skat.. Snieg.*
Tagad, kad tu esi prom.
Mana sirds atvainoties liek..
Lūdzu, piedod.. lai jau arī man tas skurbums tiek. (10.11.2007) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|