|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tavā acu skatā | | Ievietojis: IneseL |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Pazudu Tavā acu skatā,
Tik pazīstamā un mīļā...
Tādā, ka nokāpj mēness...
Un snieg sniegs...
Tādā, ka par vienu skatu...
Zemi un debesis Tev priekšā...
Varbūt nevaru nolikt...
Tomēr mēģināt...
Un pa pašu maliņu...
Gar Tavu dvēseli...
Noeju ar basām kājām...
Es piedodu... un pateicos...
Un tieši šodien...
Es un tieši Tu...
Kā mīksta vate pār kalniem...
Un gulbji... Lido.
Mana būtība lido.
Ar basām kājām...
Smaidiem un mūžībā... Dejo!
Mīlestība mana...
Avotā dzirdīta...
Ūdens patiesība....
Mīlestība...
Tavā skatā acu... ir.
Mans prieks, Tu esi,
Pasaule un tās beigas...
Sākums... pavediens no sirds
Un gaiss zem ūdens – zvaigzne.
Un pasaulīgi esam.
Ar ceļiem un taciņām...
Izmīsimies...
Samīsim... skatienus...
Un tomēr... Tu esi!
Tavās acīs ir tuvums,
Mans... un manās...
Tiksimies... Mēs tiksimies....
(12.11.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1938
Kopā:7159854
|
| |
| |
|
Autori
