|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Gaidīt. | Autors - Abigaila
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad ārā maiga krēsla
smagi krīt, tad gar vaigu
asara man viegli slīd,
tā nebaidās un neskumst,
tā tik mīl,
no jauna man par viņu pasacīt.
Tā lūgsnās mani vēro,
kad lūdzu es rudeni vēlo
un koku kailo,
lai pastāsta man
to stāstu brīnišķo,
par mīlestības varu dievišķo.
Tad acīs skaidris taps,
nāksies gaidīt,
līdz sapratīsi, ka viņš
sāks tev smaidīt..
(14.11.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
