|
|
|
|
|
|
|
| | rudens pēc rudeņa | | Ievietojis: Dzeltena | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Rudenī aizdedzināju lapas.
Jā.
Tās tipiski sarkanās un oranžās.
Un tad sāku priecāties-
Par to, ka ir rudens
un par to,ka tu esi
Kaut kur.
Paņēmu lapas plaukstās.
Muļķe es..
Lapas bija degošas.
Man apdega rokas.
Tu teici, ka paņemsi
pusi
No degošajām lapām.
Tu ticēji acu mēram –
Man palika lielākā puse.
Tavas rokas jau ir sadzijušas,
Bet manās vēl ir degošās lapas –
spilgti oranžas. (15.11.2007) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1769
Kopā:6121938
|
|
|
|