|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | rudens pēc rudeņa | | Ievietojis: Dzeltena |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Rudenī aizdedzināju lapas.
Jā.
Tās tipiski sarkanās un oranžās.
Un tad sāku priecāties-
Par to, ka ir rudens
un par to,ka tu esi
Kaut kur.
Paņēmu lapas plaukstās.
Muļķe es..
Lapas bija degošas.
Man apdega rokas.
Tu teici, ka paņemsi
pusi
No degošajām lapām.
Tu ticēji acu mēram –
Man palika lielākā puse.
Tavas rokas jau ir sadzijušas,
Bet manās vēl ir degošās lapas –
spilgti oranžas.
(15.11.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
bez smecera (16.09.2019, 13:42)Iemeslu daudz un dažādu, un ne vienmēr vajag publicēt visus dzejoļus. Patlaban strādāju pie citu žanru darbiem ;)CM_Mike (16.09.2019, 11:52)ā, tātad bija nopietns iemesls.bez smecera (15.09.2019, 21:47)Autori>Jānis Šišlo>Neizdotās grāmatas
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
