|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Spārnu vēdām padzīts izmisums | | Ievietojis: liu |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Laupi manu miesu, manu godu!
Izrauj sirdi, lai
Krūtīs tukšums izbijis
Un agonijā raustīties es rimstu!
Neatstāj ne nieka!
Lai migla nolaižas un,
Dūmakas apņemta,
Paliek viena dvēs’le
Smeldzoša.
Kaisi pelnus debesīs,
Gan baloži tos uzlasīs!
Ar spārnu vēdām viļņotām
Mans gars pār sauli pacelsies.
Un spirālē tas savērpsies,
Kā taifūns lejā metīsies
Un atlikušās druskas projām aizpūtīs.
Viss aizmirsts, zudis, izbijis.
Lai miers virs zemes,
miers, miers, laime,
Miris izmisums.
(17.11.2007) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2365
Kopā:6429463
|
| |
| |
|
Autori
