|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Lūdzu... Ticu.... | | Ievietojis: Kristofs 200 |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es mirstu.
Savā mīlestībā pret Tevi!
Es irstu.
Es plēšu sevi.
It visā:
Domās,
vārdos,
darbos,
ikdienā.
Es lūdzu...
Par Tavu atgriešanos manā dzīvē.
Par Tevi.
Par mūsu ikdienu.
Es mirstu...
Lūdzu...
Un vēl ticu!
KA TUatgriezīsies!
(29.11.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1894
Kopā:6424790
|
| |
| |
|
Autori
