|
|
|
|
|
|
|
| | -Vējā- | Autors - Gita Vimbsone
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vējā..pazūd viss
No jūrmalas pazūd smiltis-
tās tiek iesviestas jūrā,
skalotas un slīcinātas!
Vējā ziediem pazūd ziedputekšņi
tie tiek nēsēti vējā,
līdz tie tiek nomesti kādā neauglīgā augsnē.
Vējā pazūd tavi pieskārieni,skūpsti,
tie pazūd kaut kur okeānā...
Es jūtos kā zvejnieks savā būdā,
kur svilpo vējš un acis piepūš ar smiltīm.
Man ir auksti un vientuļi,
kā vecam jūras vilkam
kuram laivā entie caurumi
un tīklos jūraszāles...
Tāda saj'ta, ka sirdī ir sūce,
liekas, ka tā pa burbuli aizies,
kaut kur kuņģi pazudīs!
Man tā tevis pietrūkst,
Man tā tevi vajag..
Bet vējā pazūd viss..
pazūd un neatgriežas;
tā pat kā tu..
Tu jau atrodies otrā krastā,
bet es viena,tukša,pelēka
Bez taviem glāstiem man salst,
bez taviem skūpstiem man ir slikti
Bez tavas mīlas dzīvot nevaru...
Vējš visu aiznesa, aizpūta
Man vairs nav nekā -tikai mana būda,
kurā ir tik drūmi
Vējā...pazūd viss
Smiltis, ziedputekšņiUnTu... (14.12.2007) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2522
Kopā:6108854
|
|
|
|