|
|
|
|
|
|
|
| | Ēna pati sev | | Ievietojis: Lana | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ēna tumsā, saki, tas nav iespējams,
Bet tieši tā es esmu šovakar,
Esmu ēna, kuru ierauj nakts,
Tumšs visapkārt - dzisa sveces dakts.
Apmaldījos vakara mānīgā tumsā,
Meklējot sevi, kas pazuda drūzmā,
Pazaudējusi sevi, klīstu kā ēna,
Meklēju, kam pieķerties, tumša un drēgna.
Sveču dakts dzisusi, laternas klusē,
Tumsa, klusums un es kā ēna šai pusē,
Pat zvaigznājs un mēness tik nespodri,
Ka pat meklējot sevi atrast vairs neproti.
Taustos pa krēslu, nesataustu,
Vien sajūtu pretī dvēseli aukstu,
Te pēkšņi tāds siltums - negaidot,
Mani apgaismo saule uzlēcot.
Atkal gaisma, sevi atrodu,
Kā ēna pie sevis pieploku,
Gaidot nākamo vakaru,
Lai no sevis atkal noklīstu. (16.12.2007) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1146
Kopā:6129274
|
|
|
|