|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ēna pati sev | Autors - Lana Insberga
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ēna tumsā, saki, tas nav iespējams,
Bet tieši tā es esmu šovakar,
Esmu ēna, kuru ierauj nakts,
Tumšs visapkārt - dzisa sveces dakts.
Apmaldījos vakara mānīgā tumsā,
Meklējot sevi, kas pazuda drūzmā,
Pazaudējusi sevi, klīstu kā ēna,
Meklēju, kam pieķerties, tumša un drēgna.
Sveču dakts dzisusi, laternas klusē,
Tumsa, klusums un es kā ēna šai pusē,
Pat zvaigznājs un mēness tik nespodri,
Ka pat meklējot sevi atrast vairs neproti.
Taustos pa krēslu, nesataustu,
Vien sajūtu pretī dvēseli aukstu,
Te pēkšņi tāds siltums - negaidot,
Mani apgaismo saule uzlēcot.
Atkal gaisma, sevi atrodu,
Kā ēna pie sevis pieploku,
Gaidot nākamo vakaru,
Lai no sevis atkal noklīstu.
(16.12.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2416
Kopā:6329197
|
| |
| |
|
Autori
