|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tavs atvars | Autors - Kristofs Girgensons
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ieskatos cieši Tavās acīs.
Un uguns tuneļa virpulis mani aprij.
Kurā valda elles karstuma liesmas.
Bezgalīgiem metriem garas.
Un asas.
Un kaisle kopā.
Kā sniegpārslu daudzums apklājot zemeslodi.
Lidojums acu tuneļos.
Cenšos pieķerties pie sienām.
Varbūt apstāšos?
Neveiksmīgi.
Liesmas un karstums,
kaisle un baudījums,
tās padarījušas par ledus spoguli.
Un tieku ierauts Tevī kā atvarā.
Mirkļa kaisles hipnozei.
Padodos.
Tavām jūtām.
Tavai varai.
Kārdināšanai.
Sekunžu vājībām.
Neaizmirstamām!
Un padodos atkal un atkal tagad.
Domu neizdzēšamām atvara atmiņām.
Kaut laika pelniem klātām...
(17.12.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
