|
|
|
|
|
|
|
| | Par dzimteni | Autors - Vilnis
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Lai būtu par dzimtenes glābēju,
Es dzitenes kāpostus skābēju
Un lasu jau dzimtenes sēnes
No rīta,pirms noriet vēl mēness.
Pirms vējš aizpūš pieneņu pūkas,
Es iesālu dzimtenes cūkas.
Šaut dzimtenes pīles es drīkstu,
Lai darītu spilvenu mīkstu.
Un,domāju,daru es labi,
Kad iedzeru dzimtenes šņabi.
Ne asins,ne sviedru man trūka,
Tie tecēja pile pēc piles,
Lai tikai es nebūtu cūka
Pie mīļotās dzimtenes siles! (18.12.2007) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2355
Kopā:6329136
|
|
|
|