|
|
|
|
|
|
|
| | Vakardiena | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es atveru acis agri no rīta,
Un vakardienas sāpes dur sirdī.
Vai tiešām tas notika, vai tas bija sapnis?
Bet asaras piepildās tumšajās acīs.
Es pacelšu pasauli, gāzīšu debesis,
Izpildīšu visas tavas vēlmes,
Lai kas būtu jāupurē.
Es būšu tavs jaukākais sapnis.
Vai kvēlākā vēlēšanās,
Ko izpildīšu, skatoties tev acīs.
Bet tomēr šie vārdi, šis nāves teikums.
Grāva mani un nogalēja.
Tu sniedzi man atvadu skūpstu uz lūpām
Un aizgāji pametot mani vienu. (15.12.2004) | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1816
Kopā:6121985
|
|
|
|