|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vakardiena | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es atveru acis agri no rīta,
Un vakardienas sāpes dur sirdī.
Vai tiešām tas notika, vai tas bija sapnis?
Bet asaras piepildās tumšajās acīs.
Es pacelšu pasauli, gāzīšu debesis,
Izpildīšu visas tavas vēlmes,
Lai kas būtu jāupurē.
Es būšu tavs jaukākais sapnis.
Vai kvēlākā vēlēšanās,
Ko izpildīšu, skatoties tev acīs.
Bet tomēr šie vārdi, šis nāves teikums.
Grāva mani un nogalēja.
Tu sniedzi man atvadu skūpstu uz lūpām
Un aizgāji pametot mani vienu.
(15.12.2004) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1641
Kopā:7226448
|
| |
| |
|
Autori
