|
|
|
|
|
|
|
| | Ar uguni spēlējoties | Autors - Žanete
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Jau atkal ar uguni spēlējos!
Un neko jaunu jau ar nemācos.
Vien pirksti apsvila tā kārtīgāk.
Bet uguns tik deg...
Un atkal jau roka uz to pusi stiepjas.
Cik reižu jau tā nav gadījies?
Pirksti man neprātā svilst.
Un jāskrien man sniegā apgulties -
No uguns uz brīdi atrauties.
Vēl tikko sāpēja dikti
Bet tagad kāds neprāts atpakaļ sauc.
Varbūt tā zilā liesma tik mānās,
Gribas no jauna to pārbaudīt.
Šoreiz jau bišku piesardzīgāk,
Vēl joprojām tai tuvoties cenšos.
Nē! Tā nebaidās manis,
Bet manas stulbās ziņkārības gan.
Ar guni spēlējos visu mūžu es tā.
Gan mīlu, gan nīstu ...
Bet klusībā mani ziņkāre dzen,
Atkal pie viņas atgriezties.
Bet jaunu šoreiz citādi ies?
Jo nevar taču tā divreiz gadīties.
Ja kas - tad sniegu aizņemšos,
Gan jau kāds dalīsies.
Ne pirmā ne pēdējā reize šī,
Kad ar uguni spēlējos.
Bet kādreiz arī mana spēle beigsies,
Un mani pirksti atkal sniegā slēpsies. (15.12.2004) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1746
Kopā:6413511
|
|
|
|