|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Meitene ar sāpēm krūtīs.(2.daļa) | | Ievietojis: candleslover |
Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vēstulē bija rakstīts:
"Mīļo Arti! Šeit ir skaisti, bet man tik ļoti pietrūksti... Gribās atgriesties. Skolā ir jauni klasesbiedri, bet es neiederos. Viss ko daru, runāju atgādina tevi. Gribās atpakaļ, pie tevis. Smieties kopā ar tevi. Vai es tev pietrūkstu? Mana sirds vai lūzt pušu nejūtot,neredzot tevi man blakus. Visas šīs dienas, neesmu domājusi, nepar ko citu, kā tevi. Kā tev iet? Vai pēc šī visa, ar mums viss būs cauri? Tu zini, ka Rīgā vairs nekad neatgriezīšos un šaubos, ka tu atbrauksi pie manis. Vai ar to, visam būs gals? Vai tam skaistajam stāstam, kas rez bija, tagad ir jābeidzās? Vai ir vajadzīgas tik daudz sāpju? Kādēļ tam bija jānotiek tieši ar mums? LAI KUR BŪTU ES, LAI KĀDS ATTĀLUMS BŪS STARP MUMS, ATCERIES, KA VIENMĒR ES TEVI GAIDĪŠU, MĪLĒŠU UN SAPŅOŠU PAR TEVI! Ar mīlestību- Tava Anna!"
Anna paņēma aploksni, ielika vēstuli un aizgāja to iemest pastkastītē. Nākamo dienu skolā, meitenes domas, nomocīja tikai viens- vai pie Arti jav ir mana vēstule? Vai viņš to ir izlasījis? Pa meitenes galvu klīda tikai jautājumi. Aizgājusi mājās meitene atvēra paskastīti, tur, vēstule. Vēstule no Rīgas. Artis ir atbildējis.
"Anna, arī tu man pietrūksti, bet vai ar šādu attālumu, vēl ir, kas iespējams? Es šaubos. Šo dienu laikā, esmu pārdzīvojis, tik daudz, bet sapratu, ka, ja jav viss ir šādi, tad mums lemts, nebūt kopā. Tev jāzin, ka es tevi mīlēju. Ardievu. Es tevi mīlu. Artis."
Meitene nespēja vairs vēstuli noturēt rokās. Viņa raudāja. Raudāja visu dienu, visu nakti. Annas acis bija tik sarkanas. Viņa vairs pati nepazina sevi. Dažu stundu laikā, no skaistās un jaukās Annas vairs nebija nekas. Viņas dzīvei vairs nebija jēga. Bet, vai viņai tas maz bija vajadzīgs? Jā, Artis bija viņas mūža mīlestība, bet viņai bija tikai 15 gadi. Viņa piecēlās, piegāja pie spoguļa paņēma ķemmi un sāka ķemmēt savus zeltainos matus. Viņa pasmaidīja. Pasmaidīja spogulim un pati sev teica: "Es vairs necietīšu. Es dzīvošu. Dzīvošu un viņš manā sirdī būs skaistākās atmiņas."
(13.01.2008) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1265
Kopā:6717982
|
| |
| |
|
Autori
