|
|
|
|
|
|
|
| | Dod man! | | Ievietojis: Ligita | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Dod man savas acis,
Lai varu saskatīt
Dod man savas lūpas,
Lai varu noskūpstīt
Dod man savas rokas,
Lai varu noglāstīt
Un dod man savu sirdi,
Lai varu paturēt.
Tik nedod savu naidu,
Lai mīla nenomirst
Nedod savas sāpes,
Lai nesāpētu man
Un nedod savas bailes,
Lai nenobītos es,
Bet iedod savu spēku,
Lai varu tālāk iet. (16.01.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|