|
|
|
|
|
|
|
| | Atmiņas | Autors - Arturs M_
| | Komentāri (11) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Atmiņas vieglas
Kā putekļu mākonis mazs,
Ceļas uz augšu,
Izbārstās tur, kur nav nekā.
Gribu lēkt pakaļ
Un aizsniegt to visu kā bērns,
Ar domu spēku
Pārstrādāt sevī to vēsmu.
Tik balti padebeši
Kā kronis pāri jumta malai.
Tik saldi pieskārieni
No tevis nāk ,no tevis nāk..
Es ilgojos pēc tevis
Kā bezdelīga nesaprasta.
Es viens bezgalībā
Apmaldījos, Apmaldījos..
Pieverot acis -
Es esmu jau citur kaut kur,
Pieliekot roku
Kā atvairīt spētu to.
Atmiņas zudīs,
Bet kā vējš ir vajadzīgs laiks.
Nerunāt lieku
Vēlos pasaulē aizlidot. (17.01.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|