|
|
|
|
|
|
|
| | Piedot | | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tas bija tajā naktī
Kad elpojām vienā ritmā
Kad tavi sirdspuksti sasniedza gaismas ātrumu
Kad varēju skūpstīt tavu smaidu
Atkal un atkal un atkal
Zini, es piedošu tev, ka no rīta nebiji man blakus
Un piedošu atkārtojuma neesamību
Bet nekad nepiedošu, ka par skaistāko mirkli manā mūžā
Tu runāji kā par kaut ko netīru
Un nožēlojamu
Es pazaudēju savu smaidu tonakt
Atstāju to guļam uz tavām lūpām
Es negribu raudāt
Es gribu raudāt
Es nesaprotu
Es nespēju piedot...
Piedod (18.12.2004) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|