|
|
|
|
|
|
|
| | Par Tevi un mani | | Ievietojis: Didakts | Komentāri (19) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vai atceries,kad pirmoreiz mēs tikāmies,
Ar tīrām dvēselēm mēs bijām-neizlikāmies.
Tev acis staroja,kad juti manus glāstus,
Kad lūpas manas stāstīja tev stāstus
Par to,ka mīlai manai pietrūkst dzīves telpas.
Kad es tev pieglaudos,tu paliki bez elpas.
Pa tikko pļautu pļavu gājām,zālei čabot.
Man negribas neko no pagājušā labot.
Es ticu,var būt naivi,bet-es ticu toties-
Ar mums tas varētu vēl kaut kur,kaut kad atkārtoties. (18.01.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1156
Kopā:6421929
|
|
|
|