|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | Par Tevi un mani  | Autors - Vilnis
| | Komentāri (19)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vai atceries,kad pirmoreiz mēs tikāmies,
Ar tīrām dvēselēm mēs bijām-neizlikāmies.
Tev acis staroja,kad juti manus glāstus,
Kad lūpas manas stāstīja tev stāstus
Par to,ka mīlai manai pietrūkst dzīves telpas.
Kad es tev pieglaudos,tu paliki bez elpas.
Pa tikko pļautu pļavu gājām,zālei čabot.
Man negribas neko no pagājušā labot.
Es ticu,var būt naivi,bet-es ticu toties-
Ar mums tas varētu vēl kaut kur,kaut kad atkārtoties.
(18.01.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1902
Kopā:7013376
|
| |
| |
|
Autori
