|
|
|
|
|
|
|
| | Par aiziešanu | Autors - Vilnis
| | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Pirms dvēsele mana šo zemīti atstās,
Man neaiztiec rokas,es salikšu pats tās
Uz krūtīm,lai dvēselei vieglāks ir gājiens.
Tā būs Dievam zīme un kaulainai mājiens.
Jel iz beidz tu raudāt un miršanu kavēt.
Ņem iedzer un uzkod,pēc tam vari gavēt.
Un netaisi mani,lūdzu,par klaunu.
Man tā tik vēl trūka,kā-nomirt ar kaunu.
Kad nesīs uz kapiem,tad paķer vēl sveci.
To aizdedz un atceries savējo veci.
Pag,pag-dod vēl iesūkt no pudeles aliņu.
Nu,Dvēselīt-atiet uz mākoņa maliņu! (18.01.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2265
Kopā:6060095
|
|
|
|