|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dzīves jēga | | Ievietojis: Vilka |
Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ko gan par to spēj teikt 10. klasē?
"Nu tāds ceļš, nu tāds, kurš iet kopā un vienā vietā sadalās..." Laikam tā vizuāli raksturoju šķiršanos kādā psiholoģijas uzdevumā. Interesanti ir ar tiem ceļiem. Tie ir atšķirti, līdz vienā brīdī saplūst kopā - nav zināms vai šis ceļš vedīs uz priekšu, vai atpakaļ, pa labi vai kriesi - skaidrs ir tikai viens - tas kaut kur novedīs. Katram cilvēkam ir ceļš, lai arī tas iet līkumoti, sāniski, uz leju vai augšu, bet tie iet un pa ceļam krusto citu cilvēku ceļus. Man prātā tas asociējas ar daudzām krāsu līnijām vilktām vienā 3D gleznā, ko mēs mēdzam saukt par dzīvi. Šīs līnijas - to krāsas ir tik ļoti dažādas! Tāpat arī ceļiem krustojoties - krāsām saplūstot - rodas jaunas krāsas. Šajā brīdī tava dzīves līnijas krāsa nomainās."Jā, laikam tas ir veids, kā mēs spējam izbēgt no vien krāsainības mūsu dzīvēs." Tas, vai Tev patiks jaunizveidojusies krāsa ir atkarīgs tikai no Tevis. Pelēka, brūna, zaļa, violeta, vai kāda cita cita krāsa - tā paliks Tavas dzīves ceļā...
Dzīves ceļi krustojas visiem - vietējā veikala kasierei, kuras smaidu no lūpām šodien nodzēsa šis pircējs, kurš nebija apmierināts ar viņas darba tempu. Ceļi krustojas nepārtraukti, bet parasti tādus ikdienišķus īsus punktus, kuros mūsu krāsas saplūst ar mums nenozīmīgu cilvēku krāsām mēs savās dzīves līnijās nepamanām, bet citādi ir kad runājam par draudzību vai mīlestību.
Par draudzību katrs sauc kaut ko citu, bet šajā dzīves gleznā es to varētu attēlot tā - krāsu līnijas, kas ir tik tuvu, ka no tāluma liekas, ka tās tiešām saplūst jaunā – draudzības krāsā. Draudzība - tā mūsu dzīvi ietekmē stipri, jo tā maina mūs un mūsu "krāsu", ja ne ļoti krasi, tad visbiežāk ļoti ilgstoši. Draudzība ir tā lieta, kurā cilvēku krāsām kopā salūstot, ļoti bieži nemaz neapzināmies cik pamatīgi un neaptverami tā mūs laika gaitā ir mainījusi. Īpaši draudzība jaunības gados, bērnībā - laikā, kad mēs mācāmies iepazīt paši sevi un tās jaunās emocijas, ko mums sniedz pasaule, īpaši tad tai ir tik liela nozīme. Pašas draugu savstarpējās attiecības var būt ļoti dažādas. Tiešām cilvēki ir ļoti dažādi, un tāpēc arī draudzība viņu starpā un arī veids, kā savstarpējās attiecībās tas izpaužas, veids ko viņi viens otram dāvā, ko no otra pieņem, ļoti atšķiras. O jā, man apkārtējie cilvēki, mani draugi ir ļoti dažādi, un savstarpējās attiecības ir ļoti dažādas, un katra savā veidā ļoti īpašas, bet ir viena lieta, ko nevar apšaubīt – no katras no šīm draudzībām mēs ko iegūstam. Mēs no tām tik ļoti daudz ko paņemam sev, bet tā ir lieliskākā draudzības īpašība, ka mēs tikai necenšamies paņemt - mēs pēc iespējas vairāk cenšamies dot. Un tieši no šīs došanas mēs visvairāk saņemam. Stiprinot, palīdzot, atbalstot un mierinot mēs sev iegūstam tik daudz emocionālu bagātību, kā ir teicis N. Švarckopfs : „Nav iespējams, ka palīdzot citiem kāpt kalnā, arī tu pats nenokļūtu tuvāk virsotnei.”
Un patiešām, caur dažādiem pārdzīvojumiem iet cilvēks, un, tos pārciešot, cilvēks aug, bet, kad ar to galā tiek ar draudzības palīdzību, aug un emocionāli bagātinās ne tikai viens cilvēks, bet abi. Tajā brīdī mainās draudzībā saplūdusī krāsa, mainās arī draugu katra indivuduālā krāsa. Krāsas tās arī kļūst bagātīgākas.
Mūsu krāsas līnijai dzīves laikā (un pat vienlaicīgi) var pietuvoties daudz dažādu cilvēku ar līdzīgām vai pat ļoti atšķirīgām krāsām. Mums apkārt var būt desmitiem, padsmitiem cilvēku, bet to, cik būs tie cilvēku (un vai patiesi vispār būs tādu), kas spēs nonākt tik tuvu tavai patiesai krāsai, nevis tai kāda tā izskatās no attāluma, nav iespējams pateikt. Tas viennozīmīgi ir atkarīgs no paša cilvēka. Es neticu tam, ja kāds apgalvo, ka sirdsdraugs ir tikai viens, ka parasti no daudziem draugiem viens ir mīļāks. Es ticu tikai tam, ko zinu pate. Es apzinos, ka maniem svarīgajiem cilvēkiem - maniem draugiem – katram savā veidā būs ļoti īpaša nozīme. Un neviens no draugiem nekad nedrīkst domāt, ka kāds no draugiem man ir svarīgāks par viņiem, jo viņiem ir jāzin – katrā no viņiem ir tā īpašā lieta, ko mīlu tieši viņos, un katra no šīm draudzībām, katrs no šiem cilvēkiem man ir neizmērojami svarīgs.
Visliekākā mīlestība ir atdot savu dzīvi par draugiem...
Un es ticu, ka pastāv dažāda veida mīlestības. Tās ir jūtas, un cilvēki ir spējīgi mīlēt ne tikai draugus, ģimenes locekļus, bet dzīvi un lietas vispārīgi. Bet kā cilvēki parasti saprot šo vārdu mīlestību? Visbiežāk to attiecina uz divu cilvēku īpašajām attiecībām. Mīlestība ir draudzība ar kādiem īpašiem spārniem, un šie spārni tev ļauj pacelties nebijušos padebešos. Bet kas tad īsti ir mīlestība, kā tā šajā dzīves - krāsu līnijas gleznā būtu attēlojama?
Mīlestība - tā mūsu dzīvi ietekmē stipri, jo tā spēj būt līdzīga draudzībai - ilgstoša, bet tikpat labi tā var būt īsa, bet tā sajaukt krāsas tavā dzīvē, ka pat gleznojot zilos taureņus, liksies ka šī zilā krāsa nekad nav bijusi zilāka un dzeltenā krāsa nekad vairs nespēs attēlot saules staru zeltainumu, kā viņa to spēja pirms tam.
Draudzība – tā parasti, pat vienā laikā var pastāvēt ar vairākiem cilvēkiem, bet mīlestība...Mīlestība, vismaz vienā no tās saprotamajām izpasumēm, parasti ir tās jūtas ar ko dalāmies ar vienu sev ļoti īpašu cilvēku.
Mīlestība tā ir viena no lietām par kuru visvairāk ticu, ka to nav iespējams nodefinēt. Es zinu tikai to, ka cilvēki paši bieži neapzinās, ko tad mīlestība īsti viņiem nozīme. Citi neapzinās, kad šo vārdu lieto nepamatoti, tāpat citi neapzinās, ka ir jutuši ko līdzīgu mīlestībai, līdz viņi to nav zaudējuši.
Patiešām, patiesi es ticu tikai vienai lietai, tikai vienām jūtām, kas manuprāt spētu definēt mīlestību – pašupurēšanās. Patiesu mīlestību nevar iztēloties tikai kā traģiskā stāstā par Romeo un Džuljetu, nē to var redzēt ikdienā. Es paveros par garu ceļu un ieraugu iesirmu tantiņu un tikpat vecuma sagrauztu vīru, tas ir garšs ceļš un varbūt nav pats vieglākais, bet lūk – šajā ceļā viņi ir kopā, un viņi sniedz viens otram savu roku, kā simbolisku: „Es esmu tepat, Tu varēsi turēties pie manīm, bet tikai sniedz man vienu - ļauj man apzināties, ka arī Tu esi man blakus..”
Tas neprasa laiku lai iemīlētos, bet tas prasa gadus, lai saprastu, kas mīlestība īsti ir.
Abpusējas pievilkšanās rezultātā krustoti krāsu ceļi ūdenstraukā krāsām liek griezties virpulī.
Cik bieži, ilgstoši krustojas šie ceļi, cik daudz cilvēku ceļus šķērso tavas dzīves ceļš un vai kādu ceļu tas šķērso vairākkārtīgi - tas viss ir atkarīgs no pašiem cilvēkiem.
Mīlestība ir patiesi skaista, bet tieši dēļ šī skaistuma un burvešķības mīlestības cena bieži ir ciešanas un sāpes. Jā, tad ir smagi, bet „masa dzīvei” ir relatīvs jēdziens...
Dzīve mēdz Tevi pacelt tik augstu, ka liekas - viss ir baloža spalvas vieglumā. Bet citreiz, kad jūties kā no augstienes nomests - nesaproti, cik smagi tad šobrīd ir, Tu tikai jūti, ka spēka piecelties vairs nav.
Ir smagi, kad krāsu ceļiem krustojoties tie pārtraucas nepareizajā vietā. Ļoti smagi ir tad, kad tu apzinies, ka tā ir bijusi tava vaina. Kad cilvēks netiek galā ar savu iekšējo pasauli, kad viņā ir saritinājies smags notikumu un domu kamols, tajos brīžos cilvēks netiekot ar sevi galā bieži sāpina arī savus apkārtējos. Bet par savu rīcību ir jāiemācās uzņemties atbildība. Mēs sāpinam cilvēkus, un ja šiem cilvēkiem mēs nozīmējam tik daudz, lai tie spētu mūs palaist vaļā, nedomājot par savu laimi, bet par otra cilvēka, tad tās ir patiesas jūtas. Un šīs jūtas ir jāspēj novērtēt, mēs vairs nekad nedrīkstam šo cilvēku pakļaut iespējai vēlreiz sāpināt no mūsu puses, ja arī tikai tad apzinamies, ko šis cilvēks mums nozīmē. Dzīve apiet pilnu apli. Tāpat bieži arī jūtas un tagad, kad sāc daudz ko vairāk apzināties, apzinies arī ko īsti šis cilvēks ir spējis izdarīt – atteikties. Cīnīties par kādu ar visiem līdzekļiem - tas bieži vien nav saistīts ar patiesu mīlestību – jo cīņas laikā aizmirstam, ka galvenā prioritāte patiesām jūtām ir otra laime. Tādēļ arī, cilvēks spēj atteikties no otra cilvēka, pat neuzsākot lielu cīņu, pat nepiesakot šī kara iespējamību, pat neatklājot otram šo vēlmi. Ja cilvēks patiesi tic, ka tā otrs cilvēks spēj būt laimīgs, viņš ir spējīgs tā rīkoties, pat ja apzinās, ka otrs nekad neapzināsies, ka šī cilvēka jūtas bijušas patiesas. Cilvēks spēj izsāpēt un ar laiku tiešām iemīlēt otra cilvēka laimi, vismaz uz brīdi aizmirstot vēlmi rūpēties tieši par savu laimi – Un ja cilvēks to spēj, viņš no tā tiešām var kļūt laimīgs.
Un dažreiz ejot cauri tieši sajūtām, kuras mums neasocējās ar mīlestību, mēs spējām labāk saprast, ko īsti nozīmē šis vārds mīlestība. Varbūt tieši tad mēs saprotam, ko jūtam. Katrs pie atklāsmes, ko viņam nozīmē jūtas līdzīgas mīlestībai nonāk pa savu ceļu. Es ticu, ka arī katram tās ir savādākas, un varbūt tāpēc mīlestību nav iespējams pilnībā noformulēt. Bet jūtas, ka kāds tev tiešām nozīmē tik daudz, lai spētu no viņa atsacīties...
Jā, protams kādu laiku ir ļoti smagi, ir lietas, kas ir jāizsāp (par laimi, šai posmā, kad liekas, ka tava krāsa ir tik tumša ir šīs apkārtējās, ar sirsnību pildītās gaišās cilvēku krāsu līnijas – draugi, to atbalsts, kas palīdz tev savākties). Protams, šīs jūtas tevī atstās milzīgas pēdas, varbūt no tāluma dzīves gleznā to nepamanīs, bet milzīgas krāsu maiņas parasti spēj notikt ejot cauri pārmaiņām. Mīlestība nav nekas cits kā vēlēšanās, lai cits cilvēks būtu laimīgs, un ar laiku cilvēks spēj aizmirst sāpes un atrast cita laimē savu laimi
Tu apzinies šo emociju daudzveidību, un tieši pateicoties cilvēkiem tu priecājies, ka esi dzīvs – ka tu jūti.
Cilvēki un mīlestība pret viņiem, mīlestība pret visu pasauli un patiesa vēlme viņu laimi stādīt augstāk par savu ne tikai vēlēšanās tā vēlēties... Mūsu dzīves līniju daudzkrāsainība, iespēja būtu līdzās, iespēja pilnveidoties, iespēja ciest, lai priecātos...
Un tieši tā arī es uzskatu : draudzība un mīlestība - tās ir dzīves jēga.
(27.01.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2230
Kopā:6429328
|
| |
| |
|
Autori
