|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dzimtais pagalms | Autors - Lana Insberga
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vēl tagad dzirdu balto bērzu šalku,
Kas atskan manā sētā dzimtajā,
Kur kopā lēnām bridām mēs pa valku
Un puķes plūcām pļavā tuvējā.
Vēl tagad atceros kā gājām
Uz mežmalu pēc saldām mellenēm,
Bet pavasaros, turpat blakus mājām,
Mums klēpji pilni bij' ar vizbulēm.
Tur mājas priekšā mēdzām spelēties
Un, smilšu pilis taisot, smējām,
Mēs nepazinām vārdu "vēlēties",
Savai bērnībai cauri skrējām.
Vēl tagad redzu savu dzimto sētu,
Un vecmāmiņu, durvis stāvot tur,
Šis pagalms man reiz sirdī sita rētu,
Bet vēl aizvien pie tā kāds mani tur.
(02.02.2008) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2068
Kopā:6427074
|
| |
| |
|
Autori
