|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | izlaušanās | Ievietojis: Vilka |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Lielā zālē un koka grīdas gulējām,
vienkārši guļammaisos,
starp desmitiem citu kokonos tērptu dvēselīšu.
Tā mēs tur gulējām
un runājām,
un rokām sakļautām tā arī aizmigām.
Tik no rīta manījām,
no manas delnas uz tavējo -
zīmējums bij' nospiedies.
Ar pildspalvu zīmētās bultiņas..
Tās saucās "izlaušanās".
Ne cik ilgi laiks uz priekšu nepagāja,
līdz arī aizbēgām.
Nemānīšu ne tevi, ne citus, arī sevi nē...
Tā biju es, kas bēga - tālāk prom no tā mīlīguma, steidzos pēc ironijas un dzīves citādas.
(03.02.2008) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1847
Kopā:7164248
|
| |
| |
|
Autori
