|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | izlaušanās | Ievietojis: Vilka |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Lielā zālē un koka grīdas gulējām,
vienkārši guļammaisos,
starp desmitiem citu kokonos tērptu dvēselīšu.
Tā mēs tur gulējām
un runājām,
un rokām sakļautām tā arī aizmigām.
Tik no rīta manījām,
no manas delnas uz tavējo -
zīmējums bij' nospiedies.
Ar pildspalvu zīmētās bultiņas..
Tās saucās "izlaušanās".
Ne cik ilgi laiks uz priekšu nepagāja,
līdz arī aizbēgām.
Nemānīšu ne tevi, ne citus, arī sevi nē...
Tā biju es, kas bēga - tālāk prom no tā mīlīguma, steidzos pēc ironijas un dzīves citādas.
(03.02.2008) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
