|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dzīve - improvizācijas teātris. | | Ievietojis: Vilka |
Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mums cilvēkiem ir jāiemācās apzināties, ka ne viss ir mūsu spēkos saprast, izplānot un izanalizēt. Un Nevajag!
Citreiz ir jāļaujas burvībai. Mēs plānojam savas dienas, domājam, ko un kā darīsim - un labi. Patstāvīgs haoss posta, bet atcerēsimies, ka pastāvīga, strikta noteiktība nogalina. Dzīve esot teātris, un ja citreiz "nokaras" visa iecerētā mūsu dzīves programma, tad esam panikā un nezinām ko darīt, bet tad der atcerēties - ja dzīve ir teātris, tad noteikti improvizācijas. Iestudēta dzīve ar noteiktām un paredzētām lietām spēj būt tikpat nebaudāma kā iestudēts "improvizācijas teātris". Protams, arī iestudēts tas tomēr paliks teātris, bet tam zudīs tā īpašā nenoteiktība un pārsteiguma momenti. Tāpat ir ar iestudētu dzīvi...
Bet esot uz šīs skatuves atcerēsimies, ka šī izrāde nav monologs, un mums IR jārēķinās ar citiem aktieriem. Tā protams ir improvizācija, un Tu nezināsi kā uz Tavu izdomāto stāstu reaģēs citi, varbūt Tevi pārņems dusmas, kad iepriekš jau biji iedomājies kā šis stāsts attīstīsies tālāk, bet pamani, ka pārējie virza šo stāstu uz pilnīgi citu pusi. Tevī iekarst dusmas, un Tu vēlies citiem norādīt, kā būtu jārīkojas. Plāns jau nav slikts, Tu, kā jau cilvēks, esi izdomājis, kā (tavuprāt) stāsts būtu labāks.
Bet Tu nevari (Tu nedrīksti) regulēt to, kā citiem būtu jāuztver izrāde, jārunā, jāievirza situācija, Tu vari aiz dusmām aizsvilties vai iemācīties turpināt spēlēt.
Mēs mēdzam "iesprūst" tajā emociju lokā, kad par visu varu vēlamies, lai izrāde tomēr ievirzās tā, kā sākumā vēlējāmies, bet tas parasti šo izrādi skatītājiem dara nebaudāmu.
Mums ir jāiemācās pieņemt citu cilvēku lomas, viņu iedomāto stāstu, spēles veidu. Stāsts nevirzīsies pēc citu iedomātā scenārija, jo katram tas ir savs, šī improvizācija veidosies no daudziem kopējiem plāniem, no mirkļiem un iepriekš neizplānotām darbībām, stāstam attīstoties tas nesīs pārsteigumus pašiem iesaistītajiem personāžiem, un tieši tāpēc arī skatītājos nepazudīs interese.
Iemācīsimies izbaudīt šo savas dzīves improvizācijas teātri. Tā, lai vismaz, kad aizvērsies mūsu dzīves priekškars, ja ne citi, tad vismaz mēs paši sev vēlētos aplaudēt. :)
(08.02.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
žļurben žļarbenis (viesis) (26.03.2020, 09:37)Nav te jāgudrojas, vajag dzejot, bet teikumu salikšana stabiņos nav dzeja. Kas vēl nav skaidrs?! :(((( :D :)))Uzrocis (viesis) (23.03.2020, 16:31)Sapratu, ka nav iespējams noteikt pasaules sabiedrības kopējo intelekta koeficientu vai tās pagrimuma līmeni. Tas tāpēc, ka katrs cilvēks to mēra pēc sevis... Cik cilvēku, tik šādu līmeņu.../arpa (viesis) (21.03.2020, 20:53)Re kā, aiztaisījās bez brīdinājuma, attaisījās ne no šā, ne no tā. Ne skaidrojumu, ne atvainošanās. Attieksme. Nu, spriežot pēc jaunākā gara darba, labāk būtu palikuši miruši. Ja salīdzināt...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
