|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | I drit vai kociņ! | | Ievietojis: Lana |
Komentāri (11)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
-I drit' vai kociņ! - pie sevis nošķendējās vecais vīrs, kurš atklāja, ka mīļotais krancis atkal naski mielojies ap viņa ķerzavikiem. Vecajam vīram jau likās, ka vienu rītu pēc malkas baļķiem uz mežu dabūs iet basām kājām. Bet sunim neko nevarēja padarīt - nelīdzēja ne skarbs uzbrēciens, ne sprunguļa dancināšana pa kranča muguru. Suns bija gaužām ietiepīgs, gluži kā pats saimnieks, kura galvu klāja sniegbalts sirmums. Bet, ko gan saimnieks varēja padarīt? Suns bija viņam viens vienīgs un bez tā viņš būtu gluži kā kurpnieks bez zolēm - ne jēgas, ne prieka. Vecajam vīram vienīgais prieks dzīvē bija bijis viņa gādīgā un allaž smaidīgā sieviņa, bet nu jau bija vairāk kā gads pagājis, kopš viņš savu mīļoto bija kapu kalniņā guldījis.
-Nu re, man' mīļ' večiņ, ar kād lop tu mān i divvientulībā atstājs'!- nosmējās sirmais vīrs, atceroties sievas gaišo seju un uz brīdi aizmirstot, par apskādētajiem ķerzavikiem. Pēkšņi atausa atmiņā tas agrais pavasara rīts, kad viņa sieva bija ienākusi pagalmā ar mazu suņuku padusē un stingri pieteikusi, "Nu tev, Albert, nāksies ievilkt vēdēr', lai mājā sanāk rūm' vēl vienam lopam", un tik saldi pasmaidījusi, ka Alberts nav spējis neko iebilst, lai gan viņam nu tā suņa it nemaz nevajadzēja tobrīd. Nu tas suņuks jau ir liels krancis, kam mīļākais ēdiens ir vecā virā ķerzaviki, bet Alberts nespēj ilgi dusmot, jo ik reiz, kad viņš noglauda suņa ietiepīgo galvu, viņam liekas, ka suņa kažokā vēl saglabājies večiņas mīlīgais siltums.
-Eh, kranc! Mēs nu i tik dīv' vien. Būt gatavs es divtik ievilkt vēdēr kā viņreiz, kad tu te parādij sāv ietiepīgo galv, lai tik mēs te nebūt dīv vien, tā ka tād likteņ nolemt ! Bet ne ne, es nevar būtan nolemts, es i laimīgs. LAi jau večiš mans i dzīļ zem zēm, es ta kauč maz zin, ka viš tagad jūtas makten lāb. Un zin ko, kranc tu tāds, es i laimīgs arī tapē, ka tu man i, bet es būs vēl laimīgāks, ja tu beigs ēst māns zābaks! Dullais lops, ne suns! - nosmējās vecais vīrs un sabužināja suņa izpūrušo spalvu, uz brīdi atkal sajuzdams mīļotās večiņas siltumu...
(09.02.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1774
Kopā:6424670
|
| |
| |
|
Autori
