|
|
|
|
|
|
|
| | Sapņotājs aiz akmens vaibstiem | | Ievietojis: Lana | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Viņš raud ik nakti savā segā,
Bet dienā viņa seju noklāj klints,
Viņš sadzen savu sāpi jumta dzegā
Tik sirdī savā - sapņotājs Pērs Gints.
Viņš izraud acis savas gluži sausas,
Un nav tam žēl nevienas asr'u lāses,
Bet dienā tik pēc viņa gaitas gausās,
Var manīt kā šo sirdi sažņaudz sāpes.
Viņš raudās arī šovakar par viņu,
Ar kuru liktens tam vairs kopā neļauj būt,
Pat sejas klinšainās vēl pieprot raudāt
Un akmens sirdis ilgošanos jūt. (10.02.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3D dimensija.
Aspekts aspekta galā,
Kā eža adatas saslejas kamolā.
Nu tikai prāts ķersies klāt risināt.
Dažādas kombinācijas veidot.
Šausmu stāstus un problēmas radot.
Sastrēgums dvēselē,bailes...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|