|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sapņotājs aiz akmens vaibstiem | | Ievietojis: Lana | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Viņš raud ik nakti savā segā,
Bet dienā viņa seju noklāj klints,
Viņš sadzen savu sāpi jumta dzegā
Tik sirdī savā - sapņotājs Pērs Gints.
Viņš izraud acis savas gluži sausas,
Un nav tam žēl nevienas asr'u lāses,
Bet dienā tik pēc viņa gaitas gausās,
Var manīt kā šo sirdi sažņaudz sāpes.
Viņš raudās arī šovakar par viņu,
Ar kuru liktens tam vairs kopā neļauj būt,
Pat sejas klinšainās vēl pieprot raudāt
Un akmens sirdis ilgošanos jūt. (10.02.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2268
Kopā:7618302
|
| |
| |
|