|
|
|
|
|
|
|
| | Dziesma par mums | Autors - Lana Insberga
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es vārdus sadedzinu dziesmai,
Kas stāstīja par mums,
Un metu tos sejā liesmai,
Lai apēd tos kvēlošā guns.
Es atdevu liesmai ik noti,
Kas neizdziedāta tika,
Varbūt vēl nodungot proti,
Bet lūpas paklusēt lika.
Es sadedzinu šo dziesmu,
Šo mīlas pārpilno balādi,
Un iesāku jauno dienu
Ar mākslotu jūtu šarādi.
Un liekas, beigusies dziesma,
Kad vārdi pelnos tik grimst,
Bet meldiju neaprij liesma,
Tas atkal man atmiņās dzimst. (11.02.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2497
Kopā:6414262
|
|
|
|