|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | metāla lodīte | Autors - liene puncule
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
mana sirds šobrīd ir kā metāla lode saulē,
tā vienlaikus spēj būt ļoti nospiedoša
un sakarst saulē tā, ka nevar to nemīlēt.
es mīlu savu mīlestības pilno sirdi,
nē, rūgtuma tajā nav, varbūt tikai nelielas ilgas pēc trauksmainas dzīves.
esmu sastingusi no sajūtas,
ka kuru katru brīdi, kaut kas var notikt,
kaut kas nežēlīgi mīļš un neparasts.
(23.02.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
