|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Par mani neraudiet! | | Ievietojis: Lana |
Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Šeit zemē redzat tikai miesu aukstu,
Es šonakt lidoju pret padebešiem augstu,
Jūs, dzīvi būdami, tik augstu nenonāktu,
Pat tad, ja visu savu mūžu kāptu.
Kaut Dievs ir pēkšņi aprāvis man mūžu,
Es vēl aizvien šo mīlestību jūtu,
Pret jums, pret dzīvi, pret pasauli,
Tikai tagad vēl mīlu es aizsauli.
Neraudiet par mani - aizgājēju,
Es daudzko varbūt paveikt nepaspēju,
Bet, ticiet man, es tagad laimes pildīts,
Un Saulei tuvāk - simtreiz vairāk sildīts.
Par mani neraudiet,
Man pārāk labi iet!
Lai jūs savu asaru lietu,
Uz mana kapkalna lietu.
(24.02.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
