|
|
|
|
|
|
|
| | Par mani neraudiet! | Autors - Lana Insberga
| | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Šeit zemē redzat tikai miesu aukstu,
Es šonakt lidoju pret padebešiem augstu,
Jūs, dzīvi būdami, tik augstu nenonāktu,
Pat tad, ja visu savu mūžu kāptu.
Kaut Dievs ir pēkšņi aprāvis man mūžu,
Es vēl aizvien šo mīlestību jūtu,
Pret jums, pret dzīvi, pret pasauli,
Tikai tagad vēl mīlu es aizsauli.
Neraudiet par mani - aizgājēju,
Es daudzko varbūt paveikt nepaspēju,
Bet, ticiet man, es tagad laimes pildīts,
Un Saulei tuvāk - simtreiz vairāk sildīts.
Par mani neraudiet,
Man pārāk labi iet!
Lai jūs savu asaru lietu,
Uz mana kapkalna lietu. (24.02.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...Chilla (viesis) (20.06.2024, 20:37)es arī te esmu pēc daudzu gadu pauzes! labprāt atsāktu rakstīt dzeju un vēl ataunotu kontaktu ar radošajiem! ;)
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|