|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | kur paliek laiks...kur tu...kur es.. | Ievietojis: saules-zakis |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Krājot krāsainās asaras, viņas stikla trauks, ar stilizētajām liesmu mēlēm, ir gandrīz piepildījies. Izšķirojot asaru bumbas, .........tur ir tikai dažas, kuras ir pilnas ar prieku. Pārējās ir asaru.....un ne jau smieklu....
______________________________________________________________________
________
Paklūp kāja....kaut kas noiet šķērsām un brīžiem tu pat nezini, kas un kā ir patiesībā. Tieši tad visiem, kas vienmēr visu teikuši, ir aizvērtas mutes- it kā kāds viņiem par to maksātu. Tu dzīvo savu dzīvi tālāk, bet dvēsele raud. Viņai nav miera.
Tu neko nezini.
Pat ne to, kas patiesībā ir noticis.
Tu cīnies ar spēkiem, kas ir apkārt, bet patiesībā tu cīnies pats ar sevi, ar savu neziņu un to, ko tu patiesībā gribi uzzināt.
Varbūt nevajag? Ja nu tas, ko tu dabū zināt, saplēš tavu dvēseli miljardiem sīku gabaliņu? Vai tu varēsi savākties un turpināt visu no jauna.....no nulles?
Zini, tas laikam būs grūti.
Bet dzīvot neziņā, tas ir simtreiz grūtāk. Neziņa ir kā cietums, kurā mīt tava dvēsele un krāj krāsainās asaru bumbas. Viņai jau cits nekas neatliek.
Viņi saka- tev ir jācīnās par to, ko tu vēlies, jo neviens tev neko rokās neiedos.....neiedos gan, bet kā lai izvēlas cīņas ieročus, ja nav skaidrs, kas ceļā gadīsies? Diez vai viņas stikla traukā krātās bumbas kaut ko spēs izdarīt. Naivi cerēt....
Kā lai cīnās par savu vietu zem saules, ja nezini, kur tā saule ir....? ja nu tas ko tu redzi ir tikai tavas dvēseles radīts idealizēts skats?
Kas notiek? Vienkārši paskaidro viņai, kas notiek. Zini....nē, varbūt arī nezini, cik grūti ir dzīvot tā, kā tagad tas ir. Cik grūti ir sasniegt skaistas lietas, bet cik ātri tās var pazaudēt.....un ne jau tāpēc, ka esi bijis nekārtīgs to saimnieks....vēl jau arī paliek asās mēles, naidīgās acis un prāti, kam vienkārši skauž.....vienkārši.... un tur neko nevar darīt, jo pasauli neizmainīt.
Tu varbūt arī nepārdzīvo....varbūt tas viss jau sen tev ir aprakts tālākajos prāta labirintos un jūtas noslāpētas.....ar velns’ zin ko....
Bet viņa tā nevar. Ja vien iemācīsi, kur dabūt stikla sirdi.....kur nopirkt normālu dzīvi, bez sajūtām un izjūtām. Kur dabūt to pasauli, kur valda prāts un nevis otrādi....viņa tādu nezina....
Varbūt, ka tādas nemaz nav....
Saproti....vairāk nav smaidu.....pasmaidīt vispār ir grūti, jo acīs visu laiku riešas asaras. Prātā tikai viens un viņa jūtas, kā cietumniece pati savā ķermenī. Atlaidiet, palaidiet.....lai viņa iet. Neturiet viņu tā. Tas nav godīgi, jo neviens nepaskaidroja, kāpēc viņai ir tāds sods piešķirts....ne apsūdzību...nekā...tikai dvēseles cietums, kur uzraugi ir viņas jūtas un emocijas.
Tas ir nežēlīgi.
No malas varbūt arī izskatās, ka viņai viss ir vienalga, ka viņa nepārdzīvo un vispār sen visu ir aizmirsusi. Bet neviens....gandrīz neviens neredz viņas dvēseli.....tur pašlaik nav nekā....tukšums sevī klāj stiklotās bumbas un cenšas tikt uz “strīpas”, bet pagaidām nesanāk.
Viņa zin, ..............bet no malas visādi var izskatīties. Kāpēc vienkārši nevar pajautāt, kā ir patiesībā, nevis klausīties citos, kuri ir tālu no tā visa....tālu no patiesībās. Viņi viņu nezina. Viņas prāts, dvēsele ir sveši gandrīz visiem. Tev nevajadzēja spriest par visu tikai no tā, ko tavas acis redzēja un ko vēl citi pasteidzās “piepušķot” klāt...
Tas ir zemiski... tev nav mugurkaula.... tu lokies visiem vējiem līdzi un nemaz necenties visu saprast pats. Protams, vieglāk jau ir, kad pasaka priekšā....kad noliek kā uz paplātītes....un tad liekas- jā, tā nu gan ir taisnība, es arī tāpat domāju.
Ne velna tu nedomāji.....tu tikai klausījies....pat neaizdomājoties.
Zini, tu dari sāpīgi. Varbūt viņa arī, bet tad vismaz paskaidro, par ko....-kas tad ir noticis.....
Viņa vēlētos....lai tu katru dienu no rīta līdz vakaram no sava prāta viņu nevarētu izmest....
Un zini, tas būtu pats lielākais sods, kādu vien tu varētu saņemt.
Kamēr vien tu klausīsies citu mutēs un nedomāsi pats, viņa gribēs redzēt, cik tālu tu būsi ticis. Baigi labi, ka ir tādi “izcili” padomdevēji, kas vienmēr zinās visu labāk.
Viss katrā ziņā bija, ir un paliek tavā ziņā....
Bet vismaz, ja ne šajā stāstā, tad citā- neplēs otram dvēseli....to otrreiz vairs nevarēs nopirkt....
(26.02.2008) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2018
Kopā:6420275
|
| |
| |
|
Autori
