|
|
 |
|
|
|
|
| | Nelielas pārdomas | | Ievietojis: basite | Komentāri (1) Izdrukas versija
 Par runāšanu un klusēšanu.
Dažkārt nespējam runāt un citreiz nespējam klusēt brīžos, kad jūtas pašas lauž ceļu uz āru, jo cer sastapt sev pretī dzirdošas ausis, kuras uzklausīs un sapratīs...
Gadās, ka nepateikto, noklusēto ir labāk vienkārši iekšēji izjust, izbaudīt, kā kaut ko vienreizīgu, nebijušu, jo varbūt, lai to izteiktu, pietrūkst vārdu vai vienkārši neprotam atrast īstos un un pat nevajag meklēt.
Arī klusums spēj pateikt ļoti daudz īstajā laikā un vietā. Nemaz nav nepieciešams to izteikt ar vārdiem, jo sirdī jūti un saproti tāpat...Un vārdi tikai spēj visu pārāk vienkāršot un piezemēt – zūd brīnišķīgā brīvā lidojuma sajūta. (26.02.2008) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
tik tu pats
laiks neārstē
tas atdala, tas šķir
un viss, kas paliek
tik tas tev ir
un tik tu pats
lem neaizmirst
lai tava sāpe
tevī pati mirst
un tik tu pats
to vari šķirt...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1142
Kopā:6823424
|
|
|
|