|
|
|
|
|
|
|
| | Es iztēlojos | Autors - Baiba Jaunzema
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es iztēlojos, iedomājos:
Ka tās Tavas acis,
Tavi skati,
Ka tās Tavas lūpas,
Tavi čuksti,
Ka tikai Tu vari
Tā teikt,
Tā apskaut,
Tā glāstīt
Un skūpstīt.
Kāpēc es iedomājos,
Ka tikai Tu tā vari?
Laikam tāpēc, ka ieraudzīju
Zilu, zilu spāri,
Nē, nejau vienu,
Bet spāru pāri,
Un iedomājos –
Varbūt kādu dienu …
Un tomēr …
Un tomēr Tu darīji man pāri.
- Tā vajag! – Tādi bija Tavi vārdi.
- Tā vajag! – Un izbeidzi šo parādi.
Es laikam tiešām tikai iedomājos
Un neieklausījos Tavos vārdos. (01.03.2008) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|