|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | atmodini mani | Autors - Irēna
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Atmodini mani saules rietā,
Lai nomodā es naktī varu būt.
Kaut nezinu, cik spoža, kurā pusē,
Man tomēr viena zvaigzne jāatrod.
Pat nezinu, vai tā vēl spīd starp citām,
Vai atpazīšu kādreiz dāvāto.
Tik daudz ir zvaigžņu debesīs šai naktī,
Bet meklēt iešu mūsu vienīgo.
Es atgriezīšos līdz ar saules lēktu
Un nogurusi tevī lūkošos,
Un pēkšņi tavās acīs ieraudzīšu-
Kā zvaigzne mirdzu savos atspulgos.
Tik atmodini mani saules rietā,
Ja gribēšu es atkal kādreiz iet,
Es tavās acīs tikai ieskatīšos,
Un zināšu, vai zvaigznes vēl zied.
(02.03.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1822
Kopā:6121991
|
| |
| |
|
Autori
