|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Visur, kur es kāju speršu | Autors - Edīte Šulmane
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Visur, kur es kāju speršu,
meli iznīks kā nezāles, un patiesība zels un plauks.
Tas jūsu acīs baiļu ēnas met, bet manī mežonīgu spēku raisa,
ar katru dienu lielākam liekot tam kļūt.
Tas plosa mani, dvēsele kā negudra ārā izkļūt grib.
Pēc brīvības tā tiecas - ideālas, tīras pasaules.
Kā nāves kareivis tā dzīvei cauri ies,
priekš tiem, kam sejas vietā maskas un sirdis dubļi nomelno - ES.
(05.03.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunais gads ar baltu zirgu,
Atvelk cisternu ar spirtu!
Nu ir ziepes, nu ir posts,
Atkal visu gadu plosts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
