|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Grūti ar tevi... | Autors - alle
| | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ir lietas kuras vārdos grūti saukt,
Ir mirkļi kurus izjūtot Tu raudi,
Ir klusums kuru dzirdi tumsā.
Krīt pārslas lielas pār seju,
Krīt asaras, kas sasalst un sāp,
Krītu Es un asinis jūtu.
Kāpēc raudot man asaru nav,
Kāpēc manās domās tevis nav,
Kāpēc Es dzīvot nemāku.
Siltums no rokām kūp,
Siltums kas sasilda baltās pārslas,
Siltums kausē ledu, kas ir starp mums, bet ne sirdis.
Smaids, viltīgi maigs,
Smaids kas slēpj un prieku rada,
Smaids maldīgs un blāvs.
Attopies, jel ko stāstu es Tev,
Attopies, kā dzīvo Tu,
Attopies no maldīgā šī...
(19.03.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
