|
|
|
|
|
|
|
| | Slēpšanās no pasaules acīm | Autors - Lana Insberga
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tu aizklāj seju ar rokām
Un liekas, ka neredzams būsi,
Bet izrādās, aizvērtām acīm,
Vēl manāmāks citiem kļūsti.
Tu pieglaudies kupenai baltai
Un domā, ka slēps tevi sniegs,
Bet paslēpties neizdosies,
Pat ja ķērāji mūžīgi miegs.
Tu slēpies aiz koka stumbra,
Kas par tevi ir divtik platāks,
Bet pagādās zaros kāds ķērājs
Un esi uz vietas tu atklāts.
Tā tu mūžīgi centies slēpties,
No pasaules acīm un manām,
Bet vienmēr pamanīts tapsi,
Kad centīsies aizšmaukt garām. (26.03.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|