|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mirklis priekā | | Ievietojis: Kristofs 200 |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
(Kocēnos (pie Valmieras). Pateicībā manam īpašajiem draugam! Un īpašajam cilvēkam!)
(L.S.)
Gurkstošs sniegs,
pēc Taviem soļiem
mazpilsētas ielās.
Pašu radītie enģeļu spārnu nospiedumi,
debesu dāvātajās dūnās.
Kas izzudīs laikā.
Mana,
ilgi gaidītā,
laimes sajūta.
Kaut zaudēts viss.
Un neviltotā priekā,
skaļumā paustā,
alejas kokiem un Tev.
Tik ilgi gaidītais sirdsmiers.
Lieldienu prieks.
Augšāmcelšanās burvība arī manī.
Lidojošā viegluma sajūta.
Aizmirstā bērnišķība.
Un neizpaustā pateicība Tev.
Par mirkli šo.
Un gājums tālāk.
Laimes sajūtas turpinājumam!
Nepazaudēšanai
un papildinājumam.
(30.03.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
