|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pārdomas | Autors - Inta Koļča
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
daba cenšas,
pūlas pelēkās noskalot krāsas.
valsi peļķēs dejo lietus lāses.
pumpuri šķiļas, lūdzas lai paskatos-
- uz ko?
uz to pavasara deju nerātno.
es atveru logu,
ļauju nemieram aizlidot,
atdodos dabai,
lai tā var manī iesakņot.
ieskrien vējš matos,
sapinas čukstos savos,
kā palaidnis zēns
sāk tur spēlēties,
gribas izkliegt lai spēli
savu tas nepārtrauc,
lai palīdz paklāju noaust
līdz debesīm ziedošo.
baidos tikai, ka varu nepaspēt,
varu kaut ko nokavēt.
it kā viss vietās savās,
it kā viss līdzsvarā,
gan raudu,
gan smaidu,
gan sargāju dabu sevī iesakņoto,
un jūtu ko domā tur augšā
kaija ieraugot krastu savu smilšaino.
nekas taču nezudīs,
nekas nebeigsies,
arī nākošgad nāks pavasaris
manī atvērsies,
pasmaidīs pretī,
nonesīs zvaigzni no debesīm kāroto.
(01.04.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3249
Kopā:7388917
|
| |
| |
|
Autori
