|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pārdomas | Autors - Inta Koļča
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
daba cenšas,
pūlas pelēkās noskalot krāsas.
valsi peļķēs dejo lietus lāses.
pumpuri šķiļas, lūdzas lai paskatos-
- uz ko?
uz to pavasara deju nerātno.
es atveru logu,
ļauju nemieram aizlidot,
atdodos dabai,
lai tā var manī iesakņot.
ieskrien vējš matos,
sapinas čukstos savos,
kā palaidnis zēns
sāk tur spēlēties,
gribas izkliegt lai spēli
savu tas nepārtrauc,
lai palīdz paklāju noaust
līdz debesīm ziedošo.
baidos tikai, ka varu nepaspēt,
varu kaut ko nokavēt.
it kā viss vietās savās,
it kā viss līdzsvarā,
gan raudu,
gan smaidu,
gan sargāju dabu sevī iesakņoto,
un jūtu ko domā tur augšā
kaija ieraugot krastu savu smilšaino.
nekas taču nezudīs,
nekas nebeigsies,
arī nākošgad nāks pavasaris
manī atvērsies,
pasmaidīs pretī,
nonesīs zvaigzni no debesīm kāroto.
(01.04.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
