|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | P.S. Es Tevi mīlu! | Ievietojis: Skrūve |
Komentāri (11)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Gandrīz kā filmā, kurā ir kuģis, bet kuram nav enkura. Tas ceļo okeānā, kurš ir pārpilns ar mazajām, vientuļajām saliņām, uz kurām dažreiz vēlas nokļūt ikviens. Ikvienam gribējies palikt vienam, sakārtot domas un atrast ceļu pie sevis paša. Tikai ir viens BET – tur ir pārāk vientuļas sajūtas, lai brīdi paliktu vientulībā.
Braucot ar kuģi, cik ātri vien iespējams, līdz savam mērķim, Viņš ,kuģa vadītājs, saprot, ka dzīvē Viņam var būt vai nu viss vai arī nekā. Viņš atradās brīdī, ko varētu nosaukt par „soli pretī sev”. Viņš vienmēr ir ticējis saviem spēkiem un tic tiem vēl joprojām, tikai savāda vientulības sajūta lika viņam griezties uz pašu vientuļāko salu visvientuļākajā pasaules nostūrī. Griezdams stūri uz dienvidiem, Viņam bija nedaudz laika pārdomām. Ar noguruša vīrieša balss intonāciju, Viņš pie sevis teica: „Es nevēlos būt vientuļš, es vēlos būt mīlēts...” Viņš pagrieza stūri atpakaļ uz rietumiem un devās atpakaļ uz mājām, kaut zināja, ka Viņš tur būs viens, ka Viņu neviens negaida mājās ar siltu zupas katlu, ka pretī neskrien bērns un nekliedz: „Tēt, cik labi, ka tu esi mājās.” Viņam no ģimenes nekā nebija. Nebija ne mātes, nedz arī tēva, jo Viņš bija bārenis. Viņam nebija patstāvīgas attiecības, jo nezināja, ko nozīmē mīlēt un kā to dara. Viņš bija viens un pats ar sevi. Viņš nezināja arī to, ka jūtoties vientuļš, Viņš kādam varētu būt vajadzīgs kā ūdens, kā gaiss, kā mājas... Viņš bija pieradis dzīvot viens, samierinājies ar to, ka vajadzīgs ir tikai sev. Bet tad pienāca arī Viņa laimīgā diena. Viņš gāja iepirkt krājumus nebaltām dienām. Staigājot pa tirgus placi un domājot, ko ir piemirsis, Viņš sāka justies novērots. Viņš atskatījās un tur stāvēja kāda skaista jaunkundze. Viņš juta tauriņus pakrūtē un lūkojoties Viņas sejā, kurā atspīdēja sirsnība, Viņš saprata, ka tā ir Viņa liktenīgā Viņa. Viņas acīs bija dzirksts, kuru Viņš pamanīja uzreiz. Viņš nesteidzīgi piegāja pie jaunkundzes un jautāja: „Atvainojiet, vai mēs būtu pazīstami?” Viņa satrūkās un atbildēja: „Labdien! Neesam viss, bet kādu laiku jau vēroju Jūsu stalto augumu un Jūsu tumšās acis. ” Viņš piedāvāja jaunkundzei iedzert pa tējai un patērzēt par dzīvi, kura gan nebija viena no Viņa mīļākajām tēmām. Tā Viņi aizgāja uz kafejnīcu ar nosaukumu „Saldā dzīve”. Viņi pasūtīja divas tases tējas un katram pa kūkas gabaliņam ( saldākai dzīvei ). Viņš bija džentlmenis – izmaksāja Viņai šo niecīgo prieku. Sarunājās viņi par visādām tēmām – darbu, veiksmi un arī par ģimeni. Nepaskaidrojot iemeslu, Viņš atteicās stāstīt par jebko, kas saistīts ar ģimenes lietām. Viņi sarunāja arī nākamo tikšanās reizi. Tā pagāja vairākas satikšanās, līdz viņš uzaicināja Viņu izbraukumā ar savu kuģi. Līdz tam Viņš uz kuģa vienmēr bijis tikai Viņš pats, neviena cita nebija uz klāja, bet, nu, Viņš bija ar Viņu. Uz kuģi Viņi neatradās tādēļ, lai dotos uz visvientuļāko salu izbaudīt vientulību, bet gan tādēļ, lai brīdi pavadītu divatā un romantikā. Tas bija kā no filmas „Titāniks”. Viņi it kā devās nekurienē, bet tanī pat laikā ar mērķi – sasildīt viens otra sirdi. Devās mīlestības kruīzā. Viņa prātā vairs nešaudījās doma par to, ko nozīmē mīlēt un kā to jādara, jo Viņš to jau baudīja. Bija pienācis saulrieta laiks, Viņi sēdēja uz kuģa soliņa, vērās saulrietā un apskāvušies ik pa laikam iesmējās. Pēc brīža smiekli vairs neskanēja, bet Viņa Viņam pieglaudās un izbaudīja skaisto mirkli. Saulei norietot, Viņi devās pie miera kuģa kajītē.
Nakts bija pagājusi un bija pienācis jauns rīts, abi laimīgi un gatavi griezt kuģi uz māju pusi. Viņš paskatījās uz Viņu un jautāja: „Vai tu būsi mana vienīgā, kas sagaida mani mājās un mani mīl kā nevienu citu šajā pasaulē?” Viņas acis staroja un viņa smaidot teica: „Es būtu pati laimīgākā, ja katru reizi, kad tu neesi līdzās, man būtu pēc kā ilgoties. Būtu laimīgākā, ja zinātu, ka mājās nāk vīrietis ar pārliecību, ka Viņu mīl, Es būtu vislaimīgākā, ja ik dienu es varētu baudīt mirkļus kopā ar tevi!” Viņi smaidīja un devās mājup. Aizbraucot mājās Viņi nevarēja sagaidīt, kad dzīvos kopā. Viņa nedēļas laikā pārvācās pie Viņa un uzsāka kopdzīvi. Viņi bija laimīgi. Gadiem ritot uz priekšu, Viņi ierīkoja arī dārziņu, kurā auga puķes un tālāk arī dārzeņi. Izveidoja skaistu mājas interjeru, dzīvoja labi savā savienībā. Daudzi par Viņiem nopriecājās. Pienāca diena, kad Viņš sāka šaubīties par to, vai Viņš Viņu vēl mīl un ir gatavs būt ar Viņu. Ar sievieti, kurā agrāk saskatījis vismīlošāko cilvēku. Viņš nolēma izbraukt līkumu ar kuģi, lai ļautos pārdomām. Viņa tanī laikā atradās tirgū, bija nepieciešams papildināt krājumus. Viņš atstāja Viņai vēstuli, kurā atstāja brīdinājumu, ka atgriezīsies vēlāk. Tā Viņš devās savā izbraukumā.
Viņa pārnāca mājās un ieraudzīja aprakstīto papīra gabalu zem vāzes, nolika savas mantas, piesēdās pie galda un lasīja: „Mīļā, Dzīvē pienāk tāda diena, kad sāc par visu šaubīties. Sāk rasties par otru aizdomas un neviļus dzīvē ienāk greizsirdība. Pienāk brīdis, kad vēlies aizbraukt uz visvientuļāko salu un iedomāties dzīvi bez tā visa, kas līdz šim tev ir piederējis, lai nonāktu pie secinājuma, ka vislabāk ir tad, ja tev ir ko mīlēt un ir kas mīl. Pienāk brīdis, kad vēlies padzīvot viens, lai saprastu cik ļoti vajadzīgs tev ir otrs. Lai arī kur es būtu un cik tālu, apzinies to, ka kādreiz pienāks laiks, kad atgriezīšos un varēsim turpināt iesākto kopdzīvi.” Viņa baidījās lasīt tālāk, tāpēc ar asarām acīs aizvēra vēstuli un iemeta to krāsnī. Gāja laiks un Viņš uz sava kuģa sajutās pārāk vientuļš, lai ceļotu vēl tālāk no savas zemes. lai nejustos apmaldījies, Viņš pie sevis ik pa laikam dungoja: „Te ir mana nekurnekadzeme...”
Viņai likās, ka Viņš nekad vairs neatgriezīsies un, tīrot pelnus no krāsns, spainī iekrita nesadegusi papīra strēmele, kur, ja rūpīgi ieskatās, varēja salasīt: „P.S. Es Tevi mīlu!”
(10.04.2008) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2067
Kopā:6429165
|
| |
| |
|
Autori
