|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Muļķe sirds | | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
es
gribu notvert to dienu
kad liktenis spēlējoties Tevi radīja
ielikt kabatā visu kas izjusts
un sajukt prātā no spalgā klusuma
es
gribu aizpildīt klusuma
izkliegtos caurumus
un kā saņurcītu avīzes lapu
izmest Tavu ēnu
es Tevi ienīstu, dievinu, nolādu...
un kas zina
varbūt pat mīlu...
cik reizes lūgusies esmu
jel rimsti sirds! muļķe sirds!
bet tā sitās kā negudra
spītīgi maldoties
šai nolemtības sapnī
un tā nu es
vēlreiz un vēlreiz...un atkal no jauna
gribu pamosties aizvērtām acīm
ieraudzīt nosapņoto
un saukt tās par mājām....
muļķe sirds
tā atkal alkst tavu roku
(20.12.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2004
Kopā:6435432
|
| |
| |
|
Autori
