|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vējš bez vārda | | Ievietojis: Titanija |
Komentāri (9)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Koku zari blāvajā mēnessgaismā satraukti locījās vēja veiklajos pirkstos. Tie centās izbēgt vēja uzmācīgajiem čukstiem, taču vēju nevar apmānīt ar kautrīgu izlocīšanos vai niknu lamāšanos. Vējam nerūp ne lamas, ne glaimi. Katram reiz nācies no vēja –šī negantā pārdrošnieka – neparedzamās dabas ciest.
Šoreiz cietēja biju es. Kur bija mana savaldība un pacietība? Vai atkal aizsnaudās tai asteru dobē zem loga? Šoreiz es klīdu pa tumsu, meklēdama vārdu, ko neapdomīgi pazaudēju. Un vējš, protams, negaidīja, sagrāba savās alkatīgajās ķetnās un kā sajucis metās prom ar savu jauniegūto dārgumu.
Taču koku zari vēl aizvien nepadevās, locījās sāpēs, taču neteica ne vārda. Drīz vējš salauzīs arī to garu... tā, kā salauza manējo.
Spoža gaisma...atskārsme! Tikai viens var uzvarēt vēju! Pilnīgs bezvējš, klusums. „Ko nevar ar spēku, var ar viltību”, kāds reiz teica, bet nezinu, kas... vējš aiznesa vārdu.
(16.04.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1394
Kopā:6690327
|
| |
| |
|
Autori
