|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Atkal. [.Pavasaris.] | | Ievietojis: Kaiva - Anna |
Komentāri (11)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
[J.K.]
Atkal pārņem tā sajūta jaukā,
Kad ieraugot viņu esi laimīgs un atplauksti smaidā..
Atkal tie vārdi, ko saka saprāta spārns –
„noņem tās rozā brilles, bērns..”
Varbūt bērns, bet es vismaz jūtu..
Rozā ietvariem, tomēr dzīvi redzu īstu.
Varbūt, bet nav vismaz tā,
Ka nesapņoju un sapņus nīstu..
Un varbūt!-varbūt tā tiešām ir-
Kas augstu lido, sāpīgi krīt.
Bet man joprojām ir cerība,
Ka tas nenotiks rīt..
Tādēļ ļauj man lidot.
Ticēt tam stāstam, ka laime kur’ gaidot.
Vēlreiz un atkal no kritiena bēgot,
Ļauj dzīvot šo dzīvi, vienkārši mīlot.
(18.04.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2411
Kopā:6563744
|
| |
| |
|
Autori
