|
|
|
|
|
|
|
| | Atkal. [.Pavasaris.] | | Ievietojis: Kaiva - Anna | Komentāri (11) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
[J.K.]
Atkal pārņem tā sajūta jaukā,
Kad ieraugot viņu esi laimīgs un atplauksti smaidā..
Atkal tie vārdi, ko saka saprāta spārns –
„noņem tās rozā brilles, bērns..”
Varbūt bērns, bet es vismaz jūtu..
Rozā ietvariem, tomēr dzīvi redzu īstu.
Varbūt, bet nav vismaz tā,
Ka nesapņoju un sapņus nīstu..
Un varbūt!-varbūt tā tiešām ir-
Kas augstu lido, sāpīgi krīt.
Bet man joprojām ir cerība,
Ka tas nenotiks rīt..
Tādēļ ļauj man lidot.
Ticēt tam stāstam, ka laime kur’ gaidot.
Vēlreiz un atkal no kritiena bēgot,
Ļauj dzīvot šo dzīvi, vienkārši mīlot. (18.04.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2357
Kopā:6060187
|
|
|
|